Dzīves laikā mēs ļoti maz ko padarām: tā kleitiņa – mūsu ķermenis – strādā ļoti slinki. Cilvēki dzīvo kā nemirstīgi – it kā laika viņiem būtu ļoti daudz, un tikai pēc 40 gadiem saprot, cik maz tā ir... Laiks ir dārgākais, kas mums ir. Tieši tāpēc šo atvēlēto laiku nedrīkstam sabojāt ar neapdomīgiem izteikumiem.

Scenāriju ir daudz, un daži ir tik ikdienišķi un ierasti, ka mēs tos pat nefiksējam. Pie mums vārdi tiek ļoti viegli uztverti – cilvēki ar tiem mētājas, nepadomājot, ka var sastrādāt sev nepatikšanas.

Solījumu valgos iepīties ir viegli

Slēdzot laulību, pastāv vienošanās, ko viens otram izsaka. Baznīcā tas ir zvērests, dzimtsarakstu nodaļā gan nav zvērestu, taču tik un tā ir solījumi. Tāpat kāzu rituālos, braukājot pa septiņiem tiltiem un pildot dažādus uzdevumus, puspajokam tiek doti solījumi.

Kaut kas tiek parakstīts, kaut kas izteikts, bet cilvēki pēc tam pat īsti vairs neatceras, ko ir sasolījuši...

Līdzās šiem vienreiz dzīvē dodamajiem solījumiem pastāv arī sadzīviskie solījumi. Piemēram, mūsu hokejisti nedzen bārdas, lai uzvarētu, – tas ir rituāls apsolījums, ko viņi pilda. Arī gavēnis ir tāds solījums. Mēs šādus vai līdzīgus solījumus dodam tik bieži, ka pat nepamanām.