Dabas dziedniecība, šamaniskās prakses, sistēmiskie sakārtojumi, bioenerģētika – tās ir MARIJAS SILS darbības jomas. Sevi viņa mēdz dēvēt par dabas dziednieci un sistēmisko šamani. Ko īsti tas nozīmē? 

Tu esi dzimusi Rīgā – kāda gan tur daba?

Nekad tur nav paticis – visu bērnību gribēja tikt no turienes prom, bet diezgan ilgi nesanāca. Ar dabas un augu, un garu lietām kontakts bija vasarās, jo mans tēvs bija Lāčupītes dendrārija veidotājs. Staigājot viņam pa pēdām un bakstot stādiņus, varēja iepazīt un sadraudzēties ar dabas gariem.

Biju noslēgts bērns, ne ar vienu īpaši nerunāju. Man šķita, ka ar rūķīšiem un visām radībiņām, kas dzīvo zem celmiem, aliņās un upes siekstās, visi runā. Pirmsskolas vecumā bija šoks, kad atklāju – citi tā nedara, viņi vispār nesaprot, par ko es runāju! Pieaugušajiem šķita, ka es pasakas stāstu, bet man tā bija realitāte. Skolas laikos, mēģinot socializēties, centos to visu kaut kā vērt ciet…