Vēdiskā filozofija un Vēdas ar ļoti lielu cieņu attiecas pret pateicības izrādīšanu. Vēdas uzskata, ka pateicība ir viens no visspēcīgākajiem veidiem, kā dzīvē vairot laimes sajūtu un labklājību. Lai kas tu būtu, lai kur tu atrastos, pateicība spēj mazināt visu negatīvo!

Vēdas runā par Pateicības likumu, kurš saka: "Ikviena darbība ir tikpat liela kā pretdarbība, bet pretēji vērsta." Tas ir tas pats cēloņu–seku likums, kurš ir fundamentāls šīs pasaules esības pamats. Ja kādā darbībā ieliec savu enerģiju, tu gaidi, lai tā realizētos tev labvēlīgi. Līdz ar to ir loģiski un pašsaprotami vērst pozitīvu, radošu enerģiju uz to, ko gribi realizēt! Pateicība ir ļoti spēcīga un pozitīva domu vibrācija, tātad loģiski ir uz mērķi vērst pateicību.

Pateicība ir ne tikai kādi vārdi, bet gan laimīgu cilvēku dzīvesveids. Laimīgs cilvēks saprot, ka viss, kas viņam pieder, ir Visuma dāvana. Jo sirsnīgāk mēs izrādām pateicību, jo spēcīgāk Visums izpilda mūsu vēlmes.

Spēja izjust pateicību ir ļoti būtiska attīstītas apziņas pazīme. Izrādot un izjūtot pateicību, tu Visumam skaidri liec saprast, kuras lietas lai vairojas tavā dzīvē.

Ikvienam no mums ir dota iespēja izvēlēties, kur dzīvot: paradīzē vai ellē. Ja dzīvo ar pateicību, tad tu atrodies paradīzē, bet, ja tevī valdoša ir skaudība, alkatība, iekāre, pasaule pārvēršas par elli. Ja izjūti pateicību, pazūd sūdzēšanās, čīkstēšana, neapmierinātība. Ja parādās vēlme sūdzēties, tad pazūd pateicības izjūta. Ja prātā dzīvo sūdzēšanās, tad tevī ienāk neapmierinātība, vilšanās, depresija, panīkums. Ja dzīvo, neizjūtot pateicību, tad tu ar laiku sāc par visu sūdzēties, izrādīt neapmierinātību, meklēt trūkumus. Tu pacentīsies ieraudzīt nepilnības pat tad, ja to tur nav. Un tu tās noteikti ieraudzīsi. Tavs prāts to izdarīs. Tev nevajadzēs pat īpaši pūlēties. Tavs prāts ieraudzīs pat neesošus trūkumus ātri un viegli.