Daudzās kultūrās un vēsturiskajos laika periodos vienmēr ir bijusi aktīva diskusija par to, vai viss ir iepriekš noteikts, vai arī mēs varam mainīt lietu kārtību savā dzīvē. Diskusija ir par to – ir vai nav cilvēka brīvā griba, un, ja ir, tad cik tālu tā sniedzas. 

Kas ir liktenis? Vai liktenis eksistē? Vai iespējams dzīvot saskaņā ar savu likteni? Vai arī tā visa nav un ir tikai cilvēka brīva griba, pateicoties kurai katrs pats rada savu dzīvi?...

Ja rūpīgi paanalizē šos jautājumus, mēs varam ievērot, ka parasti liktenis tiek pretnostatīts brīvajai gribai. Un tā ir kļūda. Kāpēc nevar pieņemt, ka ir gan liktenis, gan brīvā griba, un tie nav viena otru izslēdzošas galējības?

Izpaustajā (realizētajā) pasaulē nav absolūto galējību. Viss ir atkarīgs no tā, ko un ar ko salīdzini. Mēs paši galējības konstruējam sava prātā. Un tās ir ilūzijas.