Ziedošanas vai upurēšanas tradīcijas sakņojas dziļi senajās dzīvesziņās, un nav nevienas tautas un nevienas pasaules malas, kur to nebūtu. Senlaikos ziedoja, lai gūtu dievību labvēlību, nomierinātu aizgājēju garus, palūgtu svētību, piepildītu vēlmes u. c. Dažas pagāniskās ziedošanas tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām. 

Kāpēc gan nepalutināt savu Mājas Gariņu vai nepateikt paldies kādas spēka vietas sargātājiem vai dzimtas spēka nesējiem, kas skatās uz mums no mākoņu maliņas? Viņi – tie no netveramās pasaules – arī ir mūsējie!

Pasaki paldies mājas pavardam

Izsenis par mājas svētību tika uzskatīta uguns, kas senlaikos mājokļos kūrās pastāvīgi un kurai nedrīkstēja ļaut nodzist. Daudzas tautas (senie grieķi, romieši, ķīnieši, slāvi u. c.) bija pārliecināti, ka pavardā mīt mājas aizgādņi – senču gari –, kas ne tikai sargā, bet vairo arī dzimtas spēku.