Jau kopš Trešā reiha pastāvēšanas sākuma Hermani Gēringu uzskatīja par personu nr. 2 gan Vācijas nacionālsociālistu partijā, gan visā Vācijas impērijā. Iespējams, daudzos aspektos tas tā arī bija. Katrā ziņā viss svarīgākais, ko tajā laikā paveica nacionālsociālisti, īstenots ar vistiešāko viņa līdzdalību, tostarp arī baisākais un briesmīgākais.

Vācijas koloniju uzrauga ģimene

Hermanis ģimenē bija ceturtais no pieciem bērniem. Uzreiz var piebilst, ka viņa tēvs Heinrihs Gērings savulaik bija ne tikai vācu armijas kavalērijas virsnieks, bet arī itin tuvs paša kanclera Otto fon Bismarka draugs un pirmais Vācijas protektorāta Āfrikas dienvidrietumos ģenerālgubernators. Viņa otrā sieva un tātad Hermaņa māte Franciska Tīfenbrunna bija parasta, bet ārēji ļoti pievilcīga Bavārijas zemniece.

Heinriham pildot dienesta pienākumus Āfrikā, Gēringu ģimene satuvinājās ar kādu nosacīto tautieti, kuram lielā mērā vēlāk piemita svarīga un varbūt pat liktenīga loma Hermaņa mūžā. Tas bija ebrejs no Vācijas Hermanis Epenšteins, kurš Āfrikā uzturējās jau ilgu laiku, pamanoties tur mazliet tā kā piemirst ārsta praksi un tirdzniecībā ar iezemiešiem iedzīvoties pamatīgā bagātībā.