Lieliskā holandiešu gleznotāja Rembranta sieva Saskija diemžēl nomira agri – 30 gadu vecumā. Bet viņas jau laikus sastādītajā testamentā bija punkts, kas paredzēja: mākslinieks vairs nedrīkstētu saņemt rentes ienākumus no viņai piederošās muižas, ja viņš sadomātu vēlreiz apprecēties. Rembrants pilnībā izpildīja savas mirušās dzīvesbiedres prasību, tiesa, tikai gluži juridiski, ne vairāk. Lai gan arī tas viņu neglāba no lielām nepatikšanām.

Laimīgais

1631. gads uzskatāms par vienu no vislaimīgākajiem gadiem Rembranta Harmenszona van Reina (1606–1669) dzīvē, jo pārcelšanās uz Amsterdamu ārkārtīgi labvēlīgi iespaidoja visu viņa turpmāko karjeru. Uzgleznojis darbu “Doktora Tulpa anatomijas stunda”, viņš, kā to mēdz teikt gluži metaforiski, nākamajā rītā pamodās slavens. Tiesa, šeit jāuzsver, ka viņam visos aspektos ļoti palīdzēja gleznu uzpircējs un tirgotājs Hendriks van Eilenburgs, kura mājā Rembrants tolaik bija apmeties. Tirgotājs kļuva par jaunā un pārsteidzoši talantīgā, ārkārtīgi savdabīgā mākslinieka aizgādni: organizēja viņam dažādus pasūtījuma darbus – galvenokārt portretus, vienlaikus arī rūpīgi un mērķtiecīgi veidojot un uzturot viņam laikmetīga un vispusīgi spējīga gleznošanas meistara reputāciju.