Alise Millere nekad nav grasījusies Trešā reiha pastrādātos briesmu darbus attaisnot ar Ādolfa Hitlera vecāku cietsirdīgo izturēšanos pret viņu bērnībā. Viņa kā zinātniece, psiholoģijas pētniece interesējas par faktiem, ar tiem arī operē un kā speciālists ar vismaz 20 gadu psihoterapeitiskā darba pieredzi aizstāv uzskatu, ka jebkura pieauguša noziedznieka vardarbībai saknes meklējamas viņa bērnībā. Protams, viņai ir daudz oponentu, lai gan vairākums psihologu, iespējams, tomēr labi saprot – cilvēka psihē nekas nerodas it kā no nekurienes, vēl jo vairāk tajā gadījumā, ja ir runa par tik ievērojama mēroga ļaundarībām.

Šiklgrūberes ārlaulības epizode ar Frankenbergeru

Šai atziņai saistībā ar fašistiskās Vācijas fīreru ir dažādi dokumentālie apstiprinājumi – piemēram, viņa tēvu Aloizu Hitleru joprojām “tur aizdomās” par to, ka viņa dzīslās tecējušas nacistiem tik ļoti nīsto ebreju asinis. Šajā gadījumā laikam nav īpaši lielas nozīmes iedziļināties pilnībā visās detaļās par patieso Hitlera tēva izcelšanos, taču pie dažiem šā materiāla galvenajai tēmai atbilstošiem faktiem tomēr pakavēsimies.

Vācu vēsturnieks, nacistiskās vēstures pētnieks Joahims Fests savā grāmatā “Trešā reiha seja” par Aloiza izcelšanos rakstījis: “Hitlera tēvs bija ārlaulības bērns, kas piedzima virējai uzvārdā Šiklgrūbere, kura dzīvoja un strādāja Austrijas pilsētā Grācā un Aloiza piedzimšanas laikā kalpoja ebreju Frankenbergeru ģimenē. Šis Frankenbergers vēl līdz pat Aloiza 19 gadu vecumam maksāja virējai alimentus... Un vēl bez tā Frankenbergers un Hitlera vecmāmiņa uzturēja ilgstošu saraksti, kuras saturu pamatā veidoja abu pušu bezierunu atzīšana, ka Šiklgrūberes ārlaulības bērns “ieņemts tādu apstākļu sakritības rezultātā, kas piespiež Frankenbergeru maksāt viņai šos alimentus”.