Jurijs visu mūžu centās kategoriski noliegt savu ebrejisko izcelsmi.

Biogrāfi un apskatnieki vienu no ievērojamiem PSRS vadītājiem Juriju Andropovu apraksta kā absolūti neviennozīmīgu un noslēpumainu personāžu, kurš savas politiskās karjeras laikā spējis pamatīgi nostiprināt galvenā padomju specdienesta – Valsts drošības komitejas – lomu un lielā mērā ietekmēt gan Krievijas, gan faktiski visu bijušo Padomju republiku tālāko vēsturisko likteni. Lai arī faktus par viņa dzīvi mēģinājuši iedzīvināt un izprast gan apjomīgu grāmatu un kinofilmu veidotāji, tomēr esot pietiekami daudz dažādu ar viņu saistītu noslēpumu, kas vēl joprojām palikuši neatminēti. Un viens no galvenajiem ir viņa pārsteidzošā popularitāte.

Savdabīgās izcelsmes interpretācijas

Jurija kanoniskā biogrāfija pauž, ka viņš dzimis 1914. gada 2. jūnijā Stavropoles guberņas staņicā Nagutska, kur dzelzceļa stacijā arī mūsdienās saglabājusies savulaik uzstādītā viņa biste. Vēstīts, ka savu īsto tēvu – dzelzceļa strādnieku Vladimiru Andropovu – Jurijs neatceroties, jo viņš nomiris no tīfa, kad zēnam vēl nebija apritējis viens gads. Viņa māte mūzikas skolotāja Jevgēnija Flekenšteina drīz apprecējās otrreiz – ar mašīnista palīgu Viktoru Fjodorovu, pēc kā viņi pārcēlās uz citu dzelzceļa staciju Ziemeļosetijas teritorijas Mozdokā. Jurija māte gāja bojā traģiskā negadījumā, kad viņam bija 14 gadu, un kopš tā mirkļa viņš visās anketās rakstīja – “bārenis”.

Atbilstoši jaunā Jurija iesniegumam ar lūgumu uzņemt viņu Ribinskas upju tehnikumā, kas parakstīts ar 1932. gada 22. martu, tēvu viņš esot zaudējis divu gadu vecumā jeb tātad 1916. gadā. Bet autobiogrāfijā, kas uzrakstīta 1937. gada augustā, tobrīd 23 gadus vecais Jurijs jau vēstījis, ka viņa tēvs vispār nomiris tikai 1919. gadā. Turklāt šajā 1937. gada autobiogrāfijā parādās arī informācija par viņa mātes sociālo izcelšanos, kas tajā laikā bija obligāta prasība. Un tur ierakstīts: “Māte dzimusi veļas mazgātājas (vai istabenes) ģimenē... Viņu pieņēma audzināšanā Flekenšteinu ģimenē. Pats Flekenšteins bija pulksteņmeistars. Atbilstoši dokumentiem skaitījās tirgonis. Miris 1915. gadā. Viņa sieva tagad dzīvo Maskavā. Pensionāre.”