Runa ir par leģendāro padomju spiegu, kurš dzimis 1903. gada 11. jūlijā Anglijas pilsētā Ņūkāslā pie Tainas. Viņa tēvs Henrihs Fišers bija vācietis, lai gan dzimis Krievijas impērijas pilsētā Saratovā, un viņu 20. gadsimta sākumā izsūtīja no Krievijas par revolucionāro darbību. Britu salās viņš satika krievu meiteni, vārdā Ļuba, viņi apprecējās, un drīz pasaulē ieradās dēls, kuru par godu lieliskajam angļu dramaturgam Šekspīram nodēvēja par Viljamu.

1920. gadā Fišeru ģimene atgriezās Krievijā un pieņēma padomju pavalstniecību. Drīz pēc šīs pārcelšanās Viljams ieguva radiotelegrāfista specialitāti. Saistībā ar to, ka viņš tad jau pilnībā pārvaldīja ne tikai krievu, bet vēl arī angļu, vācu un franču valodu, pēc mācību pabeigšanas viņu tūlīt pat darbā pie sevis uzaicināja drošības struktūras. Pēc atbilstošajām pārbaudēm Viljams Fišers kļuva par iekšējās izlūkošanas (ИНО ОГПУ) kadru. Laikā no 1929. līdz 1936. gadam viņš pildīja dažādus uzdevumus Polijā, Anglijā un Ķīnā. 1936. gadā Viljams apmetās Maskavā, kļūstot par nelegālo izlūku sagatavošanas speciālistu.

Tajā laikā viņš iepazinās ar vēl itin jauno latvieti vārdā Rūdolfs Ābels, kurš revolūcijas gados bija nostājies jaunās padomju varas pusē, bet kopš 1927. gada arī strādāja tajā pašā iekšējās izlūkošanas iestādē. Taču 1938. gadā Ābelu izmeta no darba drošības struktūrās, jo viņa brālis Voldemārs, kurš bija aizkalpojies līdz jūras kuģniecības politiskās daļas vadītāja amatam, nesen bija arestēts kā “latviešu kontrrevolucionārās sazvērestības” dalībnieks.