Viņš ir autors vismaz 1200 muzikāliem sacerējumiem visos sava laika nozīmīgākajos mūzikas žanros, izņemot operu. Pētnieki gan pauduši pārliecību, ka realitātē viņš bijis pat vairāk nekā izcili ražīgs komponists un kopumā radījis aptuveni... 11 tūkstošus muzikālo darbu, no kuriem gan pierakstītā veidā līdz mūsdienām saglabājusies tikai aptuveni desmitā daļa...

Ievadījums

Biogrāfi un pētnieki apgalvojuši, ka nebūtu gluži pareizi viņu dēvēt tikai par muzikālo sacerējumu autoru, jo sava radošā mūža laikā viņš paspēja sevi apliecināt dažādos izpausmes veidos. Piemēram, viņš ne tikai virtuozi spēlēja vairākus mūzikas instrumentus, bet atšķirībā no ļoti daudziem amatbrāļiem arī lieliski improvizēja. Viņam piemita teicamas pedagoga dotības, jo viņš spēja sagatavot veselu plejādi kvalitatīvu mūziķu, kā arī veica nenovērtējamu ietekmi uz ļoti lielu cilvēku loku. Viņu pielūdza un studēja Mocarts un Bēthovens, un daudzi viņu jau tajā laikā slavēja kā īstenu ģēniju. Tiesa, arī neskatoties uz iespaidīgajiem panākumiem un pat vairāku savu laikabiedru augstajiem novērtējumiem, tomēr paša dzīves laikā viņa sacerētā mūzika neguva pārlieku lielu popularitāti, katrā ziņā ne gluži tādu, kādu tā būtu objektīvi pelnījusi. Arī lielā pārticībā un mantībā viņš neiedzīvojās.