Par viņa dzīves gaitām sarakstīts desmitiem grāmatu un rakstu, viņš kļuvis par dokumentālo, mākslas filmu un piedzīvojumu seriālu galveno varoni. PSRS vara ilgu laiku visiem spēkiem centās likvidēt vai vismaz noslēpt jebkādu piemiņu par viņu. Viņa privātā dzīve ritēja ne mazāk aizraujoši par slepenajām darbībām, jo viņš esot bijis tas vīrietis, kurš patika sievietēm. Nebija nekādas jēgas viņām jautāt – kāpēc, jo viņas nezināja šo atbildi, un tā ir savdabīga, vienlaikus arī ļoti reāla dzīves situācija, un gan jau daudzi paši kaut ko tamlīdzīgu būs novērojuši, iespējams, arī piedzīvojuši. Bet galvenokārt viņš bija spiegs, turklāt viens no ievērojamākajiem visā 20. gadsimtā. Rihards Zorge.

Kā jau tam jābūt saistībā ar spiegiem un izlūkiem, arī Riharda biogrāfijā ir daudz dažādu neskaidrību, samudžinājumu un tostarp arī pilnībā pretrunīgu faktu. Jārēķinās ar to, ka tur viss apaudzis ar neskaitāmiem mītiem un leģendām, par ko kopš 60. gadu vidus parūpējušies boļševiku ideologi un vēlāk arī žurnālisti un rakstnieki, tāpēc uzreiz jāatzīst, ka diezin vai arī mūsu spēkos būs “beidzot visu noskaidrot”. Katrā ziņā šķiet raksturīgi, ka boļševiki vēlāk centās viņu pat glorificēt, apzināti noklusējot vai pat kaismīgi noliedzot lielāko daļu viņa privātās dzīves faktu, savukārt Rietumu “speciālisti”, gluži otrādi, izcēla pamatā tieši tos, cenšoties maksimāli mazināt viņa kā spiega devumu. Vārdu sakot, kopumā stāsts tiešām ir interesants. Var piebilst, ka šā vēstījuma pamatā par Rihardu galvenokārt iegūlušas viņa paša veiktās biogrāfiskās piezīmes un atmiņas, kuras viņš pierakstījis, atrodoties ieslodzījumā Japānā, viņa pēdējās, neoficiālās dzīvesbiedres japānietes Hanako Išijas atmiņu grāmatas, kā arī dažādi skopi saglabājušies arhīvu materiāli.