Lieki neiedziļinoties citās, iespējams, pietiekami būtiskās biogrāfiskajās ainās, šis ir stāsts par ASV pirmā prezidenta Džordža Vašingtona savdabīgo mīlas stāstu. Lai gan viņš visu mūžu bija un palika asiņaini nesaudzīgs militārists, vergturis un ekspansionists, dziļi dvēselē viņš nēsāja kvēlu un šāda tipa cilvēkiem šķietami neraksturīgi tīru nepiepildīto mīlestību.

Lieliskās aprēķina laulības

Galvenā epizode ir šāda. 1759. gada 6. janvārī Viljamsbergā savu laulību noslēdza Virdžīnijas pavalsts brašais karotājs Džordžs Vašingtons un atraitne, divu mazu bērnu māmiņa, tobrīd 27 gadus vecā Marta Kastisa. Tās bija kāzas, kurās esot bijis viss tajā laikā pieejamais, iespējamais un nepieciešamais: slaveni viesi, dārglietu spozme, vīna jūras, gigantiski liela kāzu torte, nenovērtējami dārgas kāzu dāvanas un viss tamlīdzīgais. Tiesa, tajā visā jūtami pietrūka laikam jau paša svarīgākā – jaunlaulāto acīs nedega kaisles un mīlestības liesma...

Tostarp kāzu viesi savstarpēji sačukstējušies, ka Marta kā tiem laikiem faktiski kolosāla kapitāla īpašniece savu izvēli par labu Džordžam Vašingtonam veikusi tikai tāpēc, ka juristi viņai ieteikuši apprecēties ar “lielisku pārvaldnieku” jebšu sevi jau nešaubīgi apliecinājušu, spējīgu administratoru. Atbilstoši tajā laikā spēkā esošajiem likumiem pēc salaulāšanās pilnībā viss sievas īpašums pārgāja vīra rīcībā, un šādu materiālajā ziņā nevienlīdzīgu laulību gadījumā tas, protams, bija ļoti svarīgs aspekts. Ļaudis mēļoja, ka Džordžs Vašingtons nekādā ziņā nevar paust neapmierinātību, jo, pirmkārt, laulātajai patiešām ir daudz naudas, otrkārt, viņš pats jau pārlieku ilgi staigājis vecpuisī, nu jau gan beidzot tā kā būtu laiks...