1960. gada 30. oktobrī trūcīgā argentīniešu katoļu daudzbērnu ģimenē kā piektais bērns pasaulē nāca Djego Armando Maradona. Viņa ģimene piederēja vienam no vistrūcīgākajiem Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas dienviddaļas piepilsētas Villafjoritas iedzīvotāju slāņiem. Tostarp daba bija dāvājusi viņam spēcīgas kājas, uz kurām jau 10 mēnešu vecumā viņš ne tikai pārliecinoši turējās, bet arī tikpat pārliecinoši sāka tās kustināt un staigāt. Viņam bija vēl divi brāļi un piecas māsas, taču par pasaules sporta leģendu izauga tieši viņš.

Baskājainais gigantiņš

Vēstīts, ka pirmo reizi futbola ideju Djego iepazinis savā trešajā dzimšanas dienā, kad onkulis viņam uzdāvināja bumbu. Zēnam dāvana tik ļoti iepatikās, ka viņš no tās nešķīrās pat naktī, ņemot līdzi gultā. Un pat māte, kura sapņojusi, ka Djego izmācīsies un kļūs par sekmīgu grāmatvedi, esot ātri sapratusi: galvenais dēla dzīves aicinājums ir tieši futbols.

Tomēr, arī neskatoties uz to, ka ģimenē visi atbalstīja Djego futbola kaislības, vecāki viņu burtiski piespieda apmeklēt skolu un daudz palīdzēt mājas darbos. Skolā Djego nebija īpašu sekmju, taču darba mīlestības trūkumu viņam nevarēja pārmest. Piepelnīšanās nolūkā Djego ģimene nodarbojās arī ar podniecību. Uzcītīgi izkrāsojot māla traukus, Djego tomēr nereti pārgalvīgi pameta uzticēto darbu un aizjoza uz laukumu, kur viņu jau gaidīja vietējo puišeļu komanda. Tēvs mājās rīkoja tračus, sodīja zēnu, atņēma bumbu un neļāva vispār spēlēt futbolu. Taču tas nelīdzēja praktiski nemaz – vitālais Djego vienalga prata izzagt kaut vai dažus mirkļus, lai vismaz individuāli patrenētos maksimāli prasmīgi apieties ar futbola spēles galveno atribūtu turpat, dzīvojamā istabā...