Talantīgo jauno amerikāņu sportistu Skotu Dramondu piespiedu kārtā mobilizēja ASV armijā 1971. gadā, taču viņam salīdzinājumā ar tiem nelaimīgajiem vienaudžiem, kurus nosūtīja karošanai amerikāņu okupētajā Vjetnamā, paveicās: viņš guva iespēju dienēt un faktiski turpināt spēlēt Vācijā, periodiski tikai uzzinot par vienaudžu bojāeju Vjetnamā. Taču gluži no ieskatīšanās nāvei tieši acīs viņam neizdevās izvairīties. Kad viņam bija 28 gadi, Skots piedzīvojis spilgtu tā dēvēto pirmsnāves pieredzi.

Virs operāciju galda un skaistā pļavā

Skots par to nevienam nebija stāstījis 40 gadus, kamēr reiz viņš atskārtis, ka nepieciešams grūtos mirkļos atbalstīt citus cilvēkus. Skots dzīvo ASV pavalsts Jūtas pilsētā Provo, kur pirms vairākiem gadu desmitiem, slēpojot kalna nogāzē, notika nelaimes gadījums. Pēc mēreni baisa kritiena viņš sajutis kaut ko nelāgu, novilcis cimdu un ieraudzījis, ka rādītājpirksts ir nevis vienkārši izmežģīts vai salauzts, bet faktiski jau vairs nevarīgi kūļājas nelielā ādas strēmelē. Viņš nogādāts slimnīcā, kur veikta sarežģīta operācija, kuras laikā tad arī piedzīvota ārpusķermeņa pieredze. Par to viņš beidzot pastāstījis tuvāk, un tas scenārijs bijis šāds.

“Es gulēju uz operāciju galda, ārsti gatavojās sākt operāciju. Man tieši līdzās bija medmāsa un ārsts, viņi novietoja starp mani un operējamo pirkstu palagu, bet anesteziologs, kuram vajadzēja man iedot iemigšanas zāles, kaut kur bija izsaukts un ilgi neieradās... Lai arī medmāsa bija gana pieredzējusi, viņa vēl nekad nebija pati veikusi tā dēvēto Bīra blokādi jeb žņauga izmantošanu lokālajai anestēzijai un šā iemesla dēļ pieļāva kļūdu, kuras dēļ operācijas laikā medikamenti tiešā veidā nonāca manā sirdī.