Jāņu brīnums nesākas svētku vakarā. Tas sākas jau krietni agrāk – gatavojoties Jāņu svinēšanai, mācoties līgotnes un atkārtojot rotaļas, sienot sieru, brūvējot alu, pinot vainagus, rotājot māju un steidzot vēl daudzus citus darbus, kas līdz Jāņiem jāpaveic. Un tie katram savi. Saimniekam savi, saimniecei savi. Meitām un puišiem atkal citi. Konsultē folkloras kopas "Urgas" vadītāja Inguna Žogota un tradīciju zinātāja Elga Grigāne. 

Pašā kalna galiņā

Jāņus tradicionāli svin kalna galā vai augstākajā vietā, kāda nu kuram pieejama. Augstākā vieta tiek izvēlēta tādēļ, lai pūdele jeb pundele (ar darvu pildīts trauks, piestiprināts kārts galā) atrastos pēc iespējas augstāk un tā gaisma apspīdētu iespējami plašāku apkārtni. Uguns simbolizē sauli, tāpēc tā ir klātesoša visās Jāņu vakara norisēs.

Ticējumi vēsta – jo tālāk sniedzas pūdeles gaisma, jo tālāk izplatās svētība, veselība un auglība.