Bildinājums ir rituāls, kurā tiek dots solījums viens otram – nopietns solis veidot ģimeni. Katras sievietes viens no romantiskākajiem mirkļiem, kura svarīgākā sastāvdaļa, protams, ir gredzens. Tad nu šoreiz stāsts par šo neparasto saistību simbolu.

Laikam pat man grūti ir iedomāties kādu, kas par gredzeniem varētu pastāstīt vairāk nekā es. Paklusēšu par to, cik daudz man ir gredzenu. Tas sen jau nav ne racionāli, ne nepieciešami, bet tas viennozīmīgi ir mans mīļākais veids, kā turēt akmeņus sev tuvumā. Gredzens – aplis, kas, no vienas puses, simbolizē mūžību (tam nav ne sākuma, ne beigu), bet arī ierobežojumus – tam ir gan iekšpuse, gan ārpuse. Grūti izvērtēt, kas attiecības raksturo vairāk. Pat ja tās attiecības izjūk, to atstātais nospiedums un pieredze paliek mūžīgi, tā mūs ir izmainījusi neatgriezeniski. Un, būsim godīgi – tas, kā pāris izskatās, var būt ļoti tālu no tām attiecībām, kas ir iekšpusē.

Es, iespējams, neesmu eksperte jautājumos par saderināšanās gredzenu nēsāšanu, bet, cik es no tā saprotu, tad ierasti ir nēsāt saderināšanās gredzenu uz kreisās rokas zeltneša līdz kāzām, bet pēc kāzām – kopā ar laulības gredzenu uz labās rokas zeltneša. Parasti cilvēkam kreisā roka ir pasīvā un labā ir aktīva. Nēsājot akmeņus uz savas pasīvās rokas (gredzenos vai rokassprādzēs), akmens enerģiju mēs uzņemam, savukārt nēsājot akmeņus uz aktīvās rokas, mēs akmens enerģiju translējam. Pirms kāzām sieviete saņem, bet pēc kāzām dod! Tādas ir tradīcijas, tāpēc neesiet pārsteigtas...