Gadījumos, kad cilvēki stāsta par to, kā dzird kaut kādas svešas balsis vai citas skaņas, kas nāk it kā nezin no kurienes, viņus visbiežāk uzskata par viegli jukušiem. Kad par to jau vēsta vienlaikus vairāki cilvēki, mēdz runāt par masu histēriju vai dzirdes halucinācijām. Tomēr esot zināms, ka dažkārt tādas skaņas pietiekami ilgu laiku dzird dažādi un cits ar citu pilnībā nesaistīti cilvēki. Tādas ir pat ierakstītas magnētiskajā lentē, un līdz ar to šajos gadījumos nevienu vairs nevar apsūdzēt ne saistībā ar halucinācijām, ne krāpšanu.

1973. gada janvārī ASV pavalsts Mērilendas iedzīvotājs Džeralds Svords pats savā mājā sāka nevēlami pamosties no trokšņiem, kādus rada pēkšņa durvju aizciršanās, mēbeļu pārvietošana, kaut kādi noslēpumaini soļi, lai gan no rīta viņš nevarēja konstatēt nekādas nakts notikumu pēdas. Nolēmis pārliecināties par to, ka tas viņam tikai izliekas, Svords atstāja uz nakti ierakstām ieslēgtu magnetofonu, un pat mazliet pretēji gaidītajam no rīta ierakstā patiešām varēja saklausīt dīvainus trokšņus. Un tur pat bija skaidri izšķirami dīvainu sarunu fragmenti, kuru kopīgā jēga pauda par kaut kādu ievainojumu pareizākajām ārstēšanas metodēm. Vēlāk speciālisti, pie kuriem Svords vērsās pēc padoma, vietējā bibliotēkā atrada dokumentus, kuriem bija saistība ar viņa māju. Noskaidrojās, ka ASV tā dēvētā Pilsoņu kara laikā tajā atradies hospitālis, un magnetofona lentē ierakstīto sarunu fragmentu kontekstā paustais zināšanu līmenis ļoti precīzi atbilstot 19. gadsimta vidus daļas līmenim...

Iemitināšanās nepareizajās ēkās

Pagājušā gadsimta 30. gados PSRS Vologdas apgabalā kādā lauku ciemata klubā naktīs pēkšņi sāka atskanēt skaidri atpazīstamas dievkalpojuma noturēšanas skaņas, ieskaitot kora dziedāšanu. Apkaimē ātri izplatījās runas, un mēreni dievbijīgie ļaudis to uzņēma par īpašu zīmi, jo boļševiki klubu bija ierīkojuši bijušās baznīcas ēkā. Varbūt šķitīs dīvains risinājums, taču jau drīz “ideoloģiski aizdomīgo” ēku vispār nojauca...