Iespējams, neviena cita pasaules tautu folklora nav tik lielā mērā pārsātināta ar tik lielu daudzumu dažādu garu un citu mistisko būtņu, kā tas ir japāņiem. Zināmi vairāki simti nostāstu par visu iespējamo veidu monstriem un spokiem, kas savulaik mituši par Uzlēcošās saules zemi dēvētajās Klusā okeāna ziemeļdaļas salās. Lielākā daļa šo seno leģendu un ticējumu sekmīgi sagaidījusi arī mūsu dienas.

Ļaunie un vienlaikus arī nekaitīgie spoki

Japāņu leģendāro monstru vislielāko saimi pārstāv tieši spoki. Tiesa, tā nu sanācis, ka faktiski tos nevar dēvēt par spokiem tādā mūspusē pieņemtajā izpratnē, jo japāņiem tie pārsvarā nemaz nav mums it kā pierastās gaisīgās, bezmiesīgās būtnes. Japāņi tos visus mēdz dēvēt apkopojošajā vārdā obake (no bakeru – ‘transformēties’), un šie obake spēj mainīt savu veidolu, ārējo formu, pārvēršoties, piemēram, būtnē, kas veidota no miesas un asinīm, un šā iemesla dēļ tos nereti nav iespējams atšķirt no cilvēkiem. Šos spokus iespējams atpazīt tieši pēc neparastā ārējā paskata, piemēram, tiem mēdz būt tikai viena acs vai nedabiski garš kakls, kā arī tie parasti mēdz būt piesaistīti kādai vienai noteiktai vietai, un pret cilvēkiem tie var būt noskaņoti gan naidīgi, gan arī visnotaļ labvēlīgi. Tāpat uzskata, ka ziemā tos grūtāk sastapt nekā vasarā, jo šajā laikā šīs būtnes it kā guļ savdabīgā ziemas miegā.