Joprojām valda uzskats, ka viduslaiku alķīmiķi nodarbojušies praktiski tikai ar tā dēvētā filozofu akmens meklēšanu. Taču lielākā daļa tajā laikā tapušo traktātu skaidri apliecina: šie sava laika patiešām labākie un uzņēmīgākie pētnieki daudz laika veltījuši arī citiem “progresīvajiem” eksperimentiem. Un par tādu var uzskatīt arī mēģinājumu radīt homunkulu jeb mākslīgo cilvēku.

Mākslīgā cilvēka izgatavošanas recepte

Ja var ticēt senajiem traktātiem, pirmie homunkula radīšanas mēģinājumi uzsākti jau agrīnajos viduslaikos, un šajā jomā par tādu kā pionieri pieņemts uzskatīt 4. gadsimta grieķu–ēģiptiešu alķīmiķi Zosimu. Viņa eksperimentus 8. gadsimta beigās un 9. gadsimta sākumā turpināja spāņu ārsts un alķīmiķis Arnolds de Vilanova. Vēsture diemžēl klusē par to, vai šiem “jauncilvēka radītājiem” un vēl citiem to laiku alķīmiķiem patiešām izdevies savos zinātniskajos meklējumos gūt jebkādas sekmes. Visdrīzāk laikam jau ne, jo pretējā gadījumā diezin vai viduslaiku traktāti par homunkula “tēvu” dēvētu vēsturē visslavenāko alķīmiķi vārdā Paracelzs. Tiesa, tad gan runa ir jau par 16. gadsimtu.

Un Paracelzs kādā no saviem darbiem detalizēti aprakstījis mākslīgā cilvēka radīšanas recepti, kurā turklāt neesot nekā īpaši sarežģīta (kā pirmajā acumirklī daudziem varētu šķist). Proti, alķīmiķim, kurš vēlētos kļūt par tāda “pēcteča” radītāju, vispirms jāņem pašam sava sperma, jāievieto tā hermētiskā stikla traukā un uz 40 dienām jāierok... mēslu kaudzē. Pēc noteiktā termiņa substance traukā būšot pārvērtusies mazā, melnā cilvēciņā, kurš pirmajā laika periodā būšot redzams tikai savam radītājam. Tad jaunradīto būtni pienācās novietot siltā “gluži kā ķēves vēders” vietā un sākt barot ar cilvēka asinīm. Vēl pēc 40 nedēļām homunkuls būšot nobriedis un kļūs līdzīgs parastam bērnam.

Tiesa, atbilstoši šai receptei radītais mākslīgais cilvēciņš jebkurā gadījumā būšot ievērojami atšķirīgs no citiem bērniem. Piemēram, viņš varētu vai nu uz visiem laikiem palikt punduris, vai arī izaugt kā neticami liels milzis. Turklāt homunkuliem vienmēr piemītot kāds nopietns fizisks defekts, lai gan tostarp vienmēr arī neapšaubāmas maģiskās spējas.