Tie, kuri izkaisījuši bārā visu "sīko", aizlīgo mājup kājām... Galva vēl smaga, kalkulācijas nevedas.

Dejas, flirts, mūzika un jautra uzdzīve – šis vasaras komplekts ir aktuāls visos laikos – arī 20. gs. 20. un 30. gados, kad jūnijs, jūlijs un augusts gan Rīgā, gan Rīgas jūrmalā un citviet bija visīstākie "deju grīdu" jeb dansingu zelta mēneši. 

Kā 1926. gada 15. jūlijā rakstīja žurnāls "Jaunā Elegance", "tagad, vasarā, bāri sevišķi krasi atšķiras no dansingiem. Ne katrs, kurš pēc nervus un miesu nogurdinoša dienas darba vēlas vakarā dažas stundas jautrības un vieglu izpriecu, apmeklē bārus, kā tas pa lielākai daļai ir ziemā". 

Vasaras naktīs publika, kas "meklē muzīku, deju un jautrus priekšnesumus", iet uz dansingiem un deju grīdām.

Uzdzīvotāji – bāros un dansingos

Rīgā varēja doties, piemēram, uz demokrātiskajiem "Union-Palass", "Barberina", "Cafē Koncerts" vai dārgākajiem varietē tipa restorāniem "Viktorija", "Picadilly" vai, piemēram, uz zeltā, brokātā un persiešu tepiķos greznoto izklaides paradīzi "Alhambra" u. c.

Jau minētā "Jaunā Elegance" uzsvēra, ka demokrātiskajās vietās pastāvīgi ir daudz jaunatnes, kura "mīl dejot modernas dejas pie modernas muzīkas, dzert citronādi vai šokolādi ar ledu, meklēt jaunus piedzīvojumus ar skaisto dzimumu vai arī vismaz pavadīt draugu vidū dažas omulīgas, jautras stundiņas. Un – par visām lietām – panākt to bez lielas tērēšanās. Šinīs deju kafejnīcās tad arī viss ir samērā lēts, katram pieejams."