Strikti ņemot, tā dēvētās atomlidmašīnas jeb ar kodoldzinējiem aprīkotas lidmašīnas jau pacēlās gaisā, bet tikai kā izmēģinājuma paraugi. Tomēr kopā koncepciju kā tādu nevar uzskatīt par sekmīgu un izdevušos, vismaz pagaidām. Tā radās laikā, kad zinātnei nekas nešķita neiespējams, proti, pagājušā gadsimta vidusdaļā. Ideja bija pat ļoti pievilcīga, taču tās īstenošanai tomēr kaut kā ļoti pietrūka.

I

Var kārtējo reizi atkārtot, ka pagājušā gadsimta otrās puses sākumā bija iespējams vērot un piedzīvot dažādus tehnoloģiskos brīnumus. Piemēram, oficiāli joprojām skaitās, ka cilvēki lidoja uz Mēnesi, un neviens par to pat lāgā nebrīnījās, savukārt raķešu kodoldzinējs, kas mūsdienās joprojām pieskaitāms teju fantastikas vai vismaz vēl tikai ļoti tālas nākotnes jautājumam, faktiski jau bija izgudrots un eksistēja gluži reāli – to paralēli izmēģināja gan ASV, gan PSRS. Un ir zināms, ka tajā laikā jau gatavu projektu veidā eksistēja idejas arī par kodolspēka darbinātām lokomotīvēm, tankiem un automašīnām. Aviācijā tas viss vienkārši aizgāja tālāk nekā citās jomās.

Kā uzskata mūsdienu speciālisti, tas tā notika galvenokārt tāpēc, ka bija konkrēti priekšnosacījumi, jo lidošana ir ļoti dārgs pārvietošanās veids. Faktiski pusi lidaparāta pacelšanās masas parasti veido tieši degvielas krājums, savukārt tukšas tvertnes nedrīkst būt, jo tad lidmašīna nokritīs zemē, bet kodoldzinējs spētu pilnībā novērst šādas problēmas, turklāt lieliski uzlabotu arī drošības situāciju. Vārdu sakot, gluži tehniski viss skaitījās atrisināts jau tajos gados. Bet... tikai teorētiski.