Antesers dāvājis savām uzticamajām pielūdzējām dēmoniskos pavadoņus–sulaiņus kaķa, krupja vai vārnas izskatā.

Mūsdienās, kad jāatceras baisie senatnes notikumi saistībā ar noslēpumainajiem Eiropas raganu saietiem un viņu vajāšanu un slepkavošanu kristiešu īstenojumā, vispirms prātā uzaust vēstījumi par šaušalīgajiem notikumiem galvenokārt Francijā, Anglijā, Spānijā vai Vācijā. Bet, izrādās, šajā aspektā salīdzinoši mierīgajā un mēreni pagāniskajā Skandināvijā arī virmojušas vērā ņemamas kaislības. Piemēram, Zviedrijā risinājušies notikumi, kas daudz nav atpalikuši no Rietumeiropas precedentiem.

Sākums nebija īpaši pārliecinošs

Avotos dāsni aprakstīts kāds gadījums Zviedrijas centrālās daļas pilsētiņā Morā, kurā notikusi Zviedrijas vēsturē lielākā raganu prāva. Lai arī tas praktiski ir vienīgais tik vērienīgais notikums, tomēr tas pārliecinoši un skaidri uzrādījis to, cik tomēr ātri cilvēka bailes no pārpasaulīgā var iziet ārpus saprāta kontroles un cik baisas sekas tas var izraisīt. Pieminētā raganu prāva Morā izvērtās masveida histērijā, kuras rezultātā diemžēl dzīvību zaudēja desmitiem praktiski nevainīgu cilvēku. Un tieši tāpat kā baisajā analogā ar tā dēvētajām Salemas raganām, arī Morā viss iesākās ar bērnu ziņojumu.

Minēts, ka šo notikumu atskaites punkts ir 1668. gada 5. jūlijs, kad kāds pusaudzis Morā apsūdzēja 18 gadus vecu meiteni par to, ka viņa esot ciematos nolaupījusi mazgadīgus bērnus un piegādājusi viņus nelabo spēku saietiem jeb raganu sabatiem. Jau drīz pēc tā līdzīgos noziegumos apsūdzēja arī citas sievietes. Tiesa, sākotnēji vietējās varas iestādes visas apsūdzētās atzina par nevainīgām (izņemot vienu pavecāku sievieti Martu Svensoni), tomēr par notikušo izveidoja detalizētu atskaiti, ko nosūtīja uz Stokholmu.