Ne gluži pierādītā veidā, taču joprojām ir spēkā baumas par to, ka ievērojamais krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis izrādījis interesi par mazgadīgām meitenēm jeb mūsdienu mērauklās bijis pedofils. 

Par vienu no galvenajiem viņa “apsūdzētājiem” mūsdienās kļuvis odiozais publicists Aleksandrs Ņevzorovs, kurš vairākkārt savos komentāros devis gan apslēptus, gan visnotaļ tiešus mājienus, paužot par “mazām zemnieku meitenītēm, kuras pareizticīgo garīguma ģeneratoram [Dostojevskim] piegādāja uz pirti viņa pedofiliskajām izpriecām”. Turklāt katru reizi Ņevzorovs atsaucies uz publicista un viena no pirmajiem Dostojevska biogrāfiem Nikolaja Strahova uzrakstīto vēstuli Ļevam Tolstojam.

Strahova vēstījums un motīvi

Vispirms var teikt, ka tāda vēstule patiešām bijusi, turklāt tā saglabājusies arī līdz mūsu dienām. Tā uzrakstīta 1883. gadā, bet pirmo reizi publicēta izdevumā “Sovremennij mir” tikai 1913. gadā – trīs gadus pēc Tolstoja un 17 gadus pēc paša Strahova nāves. Un tajā, izsakoties par iespējamajām Dostojevska pedofiliskajām nosliecēm, autors atsaucies uz vēl kādu citu laikabiedru, proti, literatūras vēstures pētnieku, Derptas universitātes profesoru Pāvelu Viskovatovu. Pēdējais esot apgalvojis, ka Dostojevskim piemitusi vilkme “uz neķītrībām, un viņš ar to lielījies, piemēram, reiz aizgrābtībā stāstot, kā pirtī izklaidējies ar mazu meitenīti, kuru viņam uz turieni atvedusi guvernante”.