Mūsdienās vairs nav viegli nošķirt to, kas ir karš, no tā, kas tāds nemaz nav. Bet, lai kā arī būtu, ir gluži droši zināms, ka jau pirmatnējā sabiedrībā ļaudīm patika citam citu patrenkāt, un par to liecina izrakumos atrastie vairākus desmitus tūkstošu gadu veci cilvēku kauli ar skaidri saskatāmām akmens ieroču atstātām pēdām. 

Bet aptuveni pirms desmit tūkstošiem gadu mūsdienu Austrālijas ziemeļu daļā jau ritējušas itin vērienīgas savstarpējās lokālās kaujas, kurās piedalījās katrā pusē vismaz pa desmit brašuļiem, kuri bija bruņojušies ar šķēpiem un šaujamlokiem. Tā to apliecina nesen atrastie senie klinšu zīmējumi, un tas norāda uz to, ka tieši tad arī uzradušies pirmie aktīvie kara korespondenti.

Pasaulē pirmais lielais karš

Par šādu notikumu liecina atrastais liela apjoma karavīru apbedījums, kas datēts ar aptuveni XII tūkstošgadi pirms mūsu ēras, un tas atrodas mūsdienu Ēģiptes un Sudānas pierobežas zonas vietā Džebelā Sahabā. Tieši šajā tveicīgajā apvidū cilvēki tajā laikā sarīkojuši faktiski pirmo zināmo militāro konfliktu ar simtiem bojāgājušo. Uz atlieku kauliem fiksētās traumas liecinot par to, ka tajā reizē ļaudis jau karojuši, izmantojot metāla ieročus.