Anšlava Eglīša "Pansija pilī" un agrārreformas nianses. Kas tika pie muižām un zamesgabaliem?

"Kad Latvijas brīvvalsts īstenoja agrārreformu, manam tēvam, tāpat kā daudziem citiem rakstniekiem un sabiedriskiem darbiniekiem, piešķīra jaunsaimniecību, Inciema muižas vai pareizāk pusmuižas centrā ar trīspadsmit un pus hektāriem zemes. Tas bija liels notikums. Katrā latvietī, lai viņš darītu ko darīdams un domātu ko domādams, joprojām iemājo laba daļa zemnieka gara, iegūt savā īpašumā stūri zemes nozīmēja svarīgu pagriezienu mūža gaitā," tā savu atmiņu romānu "Pansija pilī" uzsāk Anšlavs Eglītis.

Nule ceļu pie skatītājiem uzsācis pēc romāna motīviem uzņemtais seriāls. Bet vai tiešām Latvijā agrārās reformas gaitā līdzīgi Eglīšiem pie saviem īpašumiem tika "daudzi rakstnieki un sabiedriskie darbinieki"?

Saņēma daži desmiti

"Par piešķīrumiem kultūras darbiniekiem ir dažādi uzskaitījumi, taču vispār šis jautājums nav pētīts, tāda statistika nav apkopota. Es neteiktu, ka līdzīgi gadījumi bija ļoti izplatīti. Drīzāk jau tie bija izņēmumi," skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma.