Vārds “Ziemassvētki” savos senākajos aizsākumos ir nosaukums mūsu senču Saules kalendāra gadskārtai laikā, kad trīs visgarākās naktis, kad Saulīte it kā stāv uz vietas. Angļu valodas vidē lietotais Christmas patiesībā ir grieķu izcelsmes – Khristos nozīmē “mesija” vai “iesvētītais, izredzētais”, un Mass ir latīņu valodas vārds, kas apzīmē komūnijas svinēšanu.

Varētu domāt, ka šie ir īstenkristīgi svētki, bet liels bija mans pārsteigums, uzzinot, ka kristieši, kas ļoti cītīgi turas pie rakstiem, dalās šaubās, vai Ziemassvētkus vispār vajadzētu svinēt un kaut kādā veidā ar Jēzus mācību asociēt. Un tam ir vairāki (jāteic, pamatoti) iemesli. Aicinu ekspresceļojumā pa vēsturi! Ja ieinteresēsies dziļāk, materiālu par šo tēmu ir gana.

Kad sveikt dzimšanas dienā?

Pirmais un galvenais arguments – Jaunā Derība visai precīzi un pārbaudāmi iezīmē Jēzus nāves datumu, taču viņa dzimšanas datums nav minēts. Abi evaņģēliji, kur kaut kas minēts par Jēzus dzimšanu – Mateja un Lūkas – nemin datumus, savukārt Marka un Jāņa evaņģēlijos par Kristus dzimšanu vispār nav ne vārda.

Kamēr kristietība bija jauna un neatzīta reliģija, galvenais fokuss notikumu ziņā bija uz Jēzus no Nācaretes krustā sišanu un augšāmcelšanos, kas pamatoja viņa mācības patiesumu. Šie notikumi risinājās ebreju Neraudzētās maizes svētkos Pasha.