Absolūta nesodāmības apziņa un pilnībā visu grēku atlaišana, ko piesolījis galvenais virsgans, “dieva armiju” bija pārvērtusi par lielāko zināmo asinskāro maniaku grupējumu uz šīs planētas.

1960. gadā Āfrikas austrumos esošā valsts Uganda beidzot atbrīvojās no britu koloniālajiem okupantiem un oficiāli iemantoja neatkarīgas valsts statusu. Tiesa, šī atbrīvošanās neatnesa ugandiešiem ne vēlamo labklājību un vispārēju uzplaukumu, ne arī mieru un stabilitāti, jo faktiski acumirklī savstarpējā nežēlīgā un asiņainā cīņā iesaistījās vietējie politiskie un nacionālistiskie grupējumi. Daudzu šādu grupējumu ideoloģiju veidoja dažādu reliģiju, savdabīgu politisko prasību un tostarp arī atklāti psihopātisku ideju haotisks kokteilis. Par vienu no nežēlības ziņā vērienīgāko kustību tur kļuva kāda Džozefa Konija tā dēvētā “dieva armija”.

Raganas Lakuenas dumpīgais gars

Džozefs Konijs šajā pasaulē nācis 1963. gadā it kā normālā katoļu garīdznieka ģimenē nelielajā Ugandas pilsētiņā Odekā. Vēlāk, kad visa valsts vārda vistiešākajā nozīmē sāka drebēt, tikai izdzirdot šā nežēlīgā cilvēka vārdu un viņa uzticamo rokaspuišu pastrādātās zvērības, viņa klasesbiedri atcerējušies, ka skolā viņš bijis kluss, miermīlīgs un pat ļoti draudzīgs zēns, dievinājis futbolu, neslikti zīmējis un turklāt vēl labāk par visiem citiem izpildījis savas tautas ačoli tradicionālo deju larakaraku.