20. gadsimta 80. gadu pašās beigās izrakumos Ķīnā atrasto pārakmeņoto atlieku jaunā analīze apliecinājusi, ka sapiensu, neandertāliešu un deņisoviešu vēsture tomēr varētu būt sākusies pat ļoti ievērojami agrāk, un tā bijusi arī neticami samudžinātāka, nekā pieņemts uzskatīt. Līdz ar to vairāki pētnieki ļoti nopietni apšaubījuši patlaban it kā vispārpieņemto cilvēka evolūcijas hronoloģiju. Tiesa, “vecā skola” negrasās viegli padoties, un tai ir virkne jautājumu saistībā ar “jaunās skolas” pārstāvju izvirzītajiem secinājumiem. Par to tad arī šajā materiālā.

I

Labi zināms, ka ilgu laiku Homo sugas evolūcija bija pielīdzināta ģenealoģiskajam kokam, kur vienu zaru papildina nākamais, pakāpeniski novedot līdz tam, ka parādās Homosapiens. Taču burtiski aizvadītās desmitgades laikā veiktie visjaunākie atklājumi, sevišķi paleoģenētikas jomā, apliecinājuši, ka realitāte varētu būt gluži cita, ievērojami sarežģītāka. Proti, tagad jau ir spēkā koncepcija par to, ka savulaik uz mūsu planētas vienlaikus eksistējušas vairākas cilvēku sugas, kas ne tikai cita par citu zinājušas, bet gan dzīvojušas ciešā saskarsmē, savstarpēji konkurējot un pat krustojoties.