Tā dēvētā Kerčas jeb Krimas tilta būvēšanas ideja nav nekas jauns. Jau 19. gadsimta otrajā pusē par tādu nepieciešamību bija aizdomājušies angļu pasaules ekspansionisti, kuri sapņoja ierīkot dzelzceļa līniju, kas caur Krimu vestu uz Āziju un tālāk uz Indijas galvaspilsētu Deli, lai tādējādi varētu savienot savus koloniālos valdījumus. Tiesa, angļu sapņi nepiepildījās: dzelzceļa būvniecība prasīja lielus līdzekļus, taču politiskā situācija tolaik mainījās tik strauji, ka neviens vairs lāgā nevarēja visam izsekot.

Imperatoru ieceres

Kamēr angļi vēl visu apsvēra un centās tomēr sakopot spēkus, krievi pamanījās savai impērijai pievienot Turkestānu, tādējādi nostājoties tieši uz angļu valdījumu robežas Kušā, kā dēļ teju vai izcēlās jauns karš, no kura gan toreiz abas augstprātīgās puses spēja izvairīties. Tad angļi izlēma ieplānoto dzelzceļa līniju ierīkot pāri Kaukāza kalniem. 1901. gadā attiecīgais projekts bija gatavs, un inženieri pat jau bija pa Melnās jūras dibenu ievilkuši telegrāfa līniju, taču būvniecību atkal nācās atlikt – angļiem pārlieku dārgs tagad bija izrādījies iepriekš jau it kā apstiprinātais tilts pāri Lamanšam, līdz ar to epohālās dzelzceļa līnijas iecere aprāvās, diženajai lokomotīvei pat nepametot Albionas zemi...

Vēstīts, ka angļu brašā iecere vēl kādu laiku esot nodarbinājusi krievu prātus, jo tā pašos pamatos ļoti iepatikusies caram Nikolajam II, taču jau bija pienācis pats pasaules kara priekšvakars, tāpēc nācās kaldināt pilnībā citus plānus.