1959. gada 15. septembrī aviācijas bāzē Endrūsā piezemējās no PSRS atlidojis savā ziņā burvīgs, sniegbalts gaisa kuģošanas laineris, un ar to iesākās par vēsturisku dēvētā leģendārā PSRS boļševiku līdera Ņikitas Hruščova divu nedēļu vizīte ASV. Lai arī tā neesot devusi nekādus īpaši ievērojamus labumus, tomēr vēl līdz pat šai dienai šo notikumu mēdz dēvēt par vienu no vissvarīgākajiem visā padomju un amerikāņu savstarpējo attiecību vēsturē. Tostarp tur piedzīvots arī daudz interesantu, savdabīgu un pat ļoti kuriozu gadījumu.

Pašu šo padomju boļševiku ģenerālsekretāra visaugstākā līmeņa diplomātisko vizīti pasniedza kā atbildes jeb pieklājības žestu, jo tā paša gada jūlijā ASV viceprezidents Ričards Niksons bija apmeklējis Maskavu nolūkā atklāt amerikāņu izstādi Sokoļņikos. Vēl viens svarīgs šīs vizītes iemesls bija arī nepieciešamība kaut kādā veidā sākt risināt krīzi, kas tajā laikā bija ļoti nopietni saasinājusies saistībā ar divās nometnēs sadalīto Vāciju.

Hruščovs vēlējās sasniegt noteiktu atslābumu starptautiskajās attiecībās, savukārt viņa nosacītajam amerikāņu kolēģim bija ļoti svarīgi kārtējo reizi pacīnīties par saviem rādītājiem attiecīgajos reitingos drīz sagaidāmo prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Bija skaidri zināms, ka jau otro termiņu ASV prezidenta krēslā sēdošais Dvaits Eizenhauers vairs nekandidēs, tāpēc gluži saprotamā kārtā it kā viņa ēnā sava uznāciena iespēju pacietīgi gaidošais viņa vietnieks Niksons bija nopietni sarosījies, izrādot gatavību droši pārņemt attiecīgo kaujas karogu savās rokās, lai nepieļautu to, ka kaut ko līdzīgu iespēj “jaunais izlēcējs” no Demokrātiskās partijas Džons Kenedijs. Uzreiz gan var piebilst, ka šajā reizē nekādas politiskās manipulācijas Niksonam nepalīdzēja, 1960. gadā par prezidentu tomēr kļuva Kenedijs, un Eizenhauera vietniekam līdz savam triumfam (un tostarp arī līdz tam sekojošajam apkaunojošajam finālam) vēl nācās pagaidīt vairākus gadus.