Mūsdienās šos galvaskausus nav iespējams izpētīt un pat aplūkot, jo tie līdzīgi vēl daudziem citiem tā dēvētajiem neērtajiem artefaktiem kādā brīdī pilnībā bez pēdām pazuduši no muzeju krājumiem.

Tuksneši ar saviem smiltājiem uz mūsu planētas aizņem neticami lielas teritorijas. Viens no pasaulē lielākajiem ir Gobi tuksnesis, kas izvietojies Centrālāzijā, aizņemot teritorijas Ķīnas ziemeļos un Mongolijas dienvidaustrumu daļā. Tas plešas vismaz 1600 kilometru garumā, un tajā ir visaugstākās temperatūras svārstības pasaulē – ziemā tā tur pazeminās zem -40, bet vasarā mēdz pārsniegt +45 Celsija grādus. Un, protams, arī šis lielā mērā ļoti neviesmīlīgais reģions sevī slēpj virkni noslēpumu. 

Baisais tuksneša tārps

Tostarp var labi iedomāties, ka realitātē Gobi tuksnesis nav pilnībā viendabīga teritorija, kuru sedz tikai un vienīgi smiltis, bet to veido vairāku reģionu ķēde, kuras posmi pat ļoti ievērojami savstarpēji atšķiras ar reljefu un dabas ainavām. Piemēram, Gobi tuksneša ziemeļu daļa itin nemaz nav līdzīga tai daļai, kas atrodas aiz Altaja: pirmā ir faktiski tikai nepārredzama zālaugu stepe, savukārt otra ir īstens akmeņains tuksnesis ar tikai retumis sastopamiem sīkiem krūmaugiem.

Un tieši Gobi tuksneša daļā aiz Altaja jeb tās visgrūtāk pieejamajās un visneapdzīvotākajās vietās mīt baisais tuksneša tārps vārdā olgojs–horhojs. Tas dzīvo smilšu kāpās, turklāt vairāk vai mazāk aktīvu dzīvesveidu uzrāda tikai jūnijā un jūlijā, kad attiecīgajā apvidū ir viskarstākās dienas. Visu atlikušo laiku šī fantastiskā būtne guļ smilšu kāpu alās kaut kur dziļi zem zemes virsmas. Olgoja–horhoja garums sasniedz pusmetru un pat vairāk, un tas ir resns sarkanas nokrāsas tārps, no kā paniski baidās bez izņēmuma visu apkārt esošo zemju iemītnieki. Attiecīgas leģendas vēstī, ka Gobi tuksneša tārps varot nogalināt arī no attāluma, izmantojot indi, ko izšauj uz izvēlēto upuri, vai arī iedarboties ar triecienu, kas līdzīgs elektrībai.