Principā jau izglītotiem un puslīdz vēl patstāvīgi domāt spējīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka izslavētā it kā “pasaulē lielākā ekonomika” jeb ASV realitātē jau sen ne tikai nav nekāda “pasaulē lielākā”, bet tā jau krietnu laiku ir faktiski bankrotējusi. Daudzi speciālisti un pētnieki pat min gluži konkrētu datumu, kad šis kolapss neatgriezeniski iestājies. Tas esot noticis (patiesībā – varēja notikt) 1987. gada 19. oktobrī, kas ASV vēsturē iegājis ar apzīmējumu “Melnā pirmdiena”.

Biržas krahs uz līdzenas vietas

Vēstīts, ka 1987. gada 14. oktobris leģendārajā Ņujorkas fondu biržā ritējis tradicionālajā alkatības rosmē, ko uzturēja brokeru sajūsmas pilnie kliedzieni saistībā ar sekmīgi īstenotu spekulāciju un pareizo gājienu šajā reizē neuzminējušo vaimanām un lamāšanos. Taču tās dienas pašā vakarā visus skāra šoks: biržas kopējais indekss (Dow Jones) faktiski vienā acumirklī nokrita par 96 punktiem! Tas vērtējams kā visdziļākais kritiens visā Ņujorkas biržas pastāvēšanas vēsturē.

Nākamā diena noslēdzās ar kritumu vēl par 58 punktiem, savukārt 16. oktobra rādītājs jau šķita neaptverams – kritiens vēl par 108 punktiem! Trīs dienu laikā Ņujorkas birža divas reizes pārspēja pati savu kritienu rekordu, un tas patiešām nesolīja neko labu. Taču birža tomēr ir smalka lieta, var pat teikt tā – manipulatīva visos aspektos. Un pat šādā katastrofālā stāvoklī tajā piektdienas vakarā biržas analītiķi jutās mēreni mierīgi, solot, ka pirmdiena pati visu saliks savās vietās. Bet šī bija tā reize, kad viņi kļūdījās.