Latviešiem Dziesmu svētki aizvien bijuši kā gara svētnīca, kurā tautas dvēsele gūst spārnus, izraujoties no ikdienas drūzmas un pašapzinīgi apliecinoties garīgā vienotībā un ticībā mūsu nacionālajiem ideāliem. Taču arī svētkos ikdienas dzīve – politiskie, ekonomiskie notikumi – ik reizi ir turpinājušies, jauši vai nejauši atstājot attiecīgā laikmeta atbalsis un pēdu nospiedumus raibajā svētku audumā.

"Īsta svētku nedēļa"

Rīgas Latviešu biedrības nams gluži kā skaista līgava tērpts greznā svētku rotā. Vairāk nekā tūkstoš dziedātāju balsis saplūst aizgrābtībā, dziedot Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". Vietējo dāmu darinātais greznais svētku karogs kā visas tautas savienošanās zīme. Kronvaldu Ata kaismīgā runa svētku goda mielastā Rīgas Latviešu biedrībā, kuras laikā viņš teic, ka tautas dziesmu gars ir modies un valda pār šiem svētkiem... Šie ir vien daži koši uzplaiksnījumi, kas nozibētu mūsu acu priekšā, atgriežoties Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos – pirmajā dziedāšanas forumā, kas tautā pamodināja dziesmu garu.

Rīgā šajā laikā latvieši ir vien nepilna ceturtdaļa iedzīvotāju, un svētki ir arī viens no pirmajiem mūsu tautas kulturālās patstāvības pieteikumiem. Lepns izaicinājums iedomīgajiem vāciešiem, krieviem un pašu tautas "bizmaņiem" un kārkluvāciešiem.

Laukos latvieši šajā laikā, cik iespējams, cenšas izpirkt dzimtās mājas – īpaši aktīvi tas notiek Vidzemē, kur par 590 īpašumiem samaksāti jau gandrīz divi miljoni krievu zelta rubļu. Tieši pirms latviešu pirmā dziedāšanas foruma Rīgas Krievu skolotāju semināru absolvē 26 jaunie tautskolotāji, kuri nu dosies darbā Baltijas lauku skolās. Pirmo Dziesmu svētku laikā risinās otrais latvju zemkopju kongress un pirmajā trīs dienu konferencē pulcējas latviešu skolotāji.