Visa kā tik daudz un bagātīgi, aizsedzot svētku iemeslu.

Katros gadskārtu svētkos izgreznojam savu dzīves telpu – gan istabas, gan dārzu vai pagalmu. Kādu vēstījumu, kādu ziņu par mājas saimnieku vai saimnieci apkārtējiem dodam ar Lieldienu rotājumiem? Kuri ir senie un mūsējie un kuri – no svešām zemēm aizgūti?

Dabas ritumam pieskaņotais zemkopja gada kalendārs ar saulgriežiem kā pieturas punktiem, ar sīkāku iedalījumu – laika dienām – nemainīgs un pastāvīgs turpina eksistēt cauri gadu tūkstošiem. Četros lielākajos un nozīmīgākajos kopā pulcēšanās svētkos – Pavasara, Vasaras, Rudens un Ziemas saulgriežos – tiek sakoncentrēti dzimtas un saimes pozitīvie spēki un darīts viss, lai atvairītu negatīvo, ļauno, haosu un slimības. Rakstot par Lieldienu rotājumiem, meklēju senākās tradīcijas Latvijas teritorijā un kaimiņzemēs.

Toreiz un tagad

“Jo košāk, jo labāk!” piedāvā internetveikali, iesaka blogeri un mākslinieki, rosinot Lieldienās bagātīgi dekorēt iekštelpas un ārtelpas, Tautas namus, pagalmus un pilsētu laukumus. Zaķi, vistas, gaiļi, cāļi, olas, ligzdas, vainagi, fantāzijas ziedi, grozi, zvani un zvaniņi, nenosakāmas piederības putni... Un vēl Lieldienu rūķi, olu koki un citi objekti, kas patapināti gan no Ziemassvētkiem, gan pasakām, piepulcējot jaunizdomātos multeņu un filmu elkus.

Kristīgās Lieldienas pavada karnevālisks spožums, krāsu trakums... Visa kā tik daudz un bagātīgi, aizsedzot svētku iemeslu.