Ģenētiskais kods ir sistēma, kurā ķēdītes no trim nukleotīdiem, kas pazīstami kā kodoni, novirzās uz olbaltumvielu ķēdītēm, izmantojot 20 aminoskābes. Jaunākais amerikāņu pētnieku no Arizonas universitātes Mēness un planētu laboratorijas pētījums devis iespēju pārskatīt vispārpieņemtos priekšstatus par ģenētiskā koda evolūciju. 

Analīzei pētnieki izmantoja jaunu metodi, sakoncentrējoties nevis uz pilnajām olbaltumvielām, bet gan uz to domēniem jeb aminoskābju īsajiem iecirkņiem, kuri kalpo kā “moduļi” vairākām olbaltumvielu struktūrām. Šī pieeja devusi iespēju veikt iespējami precīzāku analīzi saistībā ar to laika momentu, kad aminoskābes iekļautas ģenētiskajā kodā.

Rezultāti apliecinājuši, ka agrīnā dzīvība devusi priekšroku vienkāršākām aminoskābēm, savukārt sarežģītākās, piemēram, triptofāns un tirozīns, uzradušās vēlāk. Turklāt ar metāliem saistītās aminoskābes kodā iekļāvušās ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš. Analīze vēl norādījusi uz to, ka eksistē arī citi ģenētiskie kodi, kas bijuši spēkā pirms tā, ko zinām mūsdienās.