Zinātnes aprindās jau ilgāku laiku nepārejoši rotējusi hipotēze par to, ka ar zelta palīdzību varētu ļoti efektīvi cīnīties pret mikrobiem un apkarot infekcijas, tomēr līdz šim nekādi neizdevās šo derīgo izrakteni pārvērst efektīvā medicīniskajā pretlīdzeklī. Taču nesen apvienota ķīniešu un britu pētnieku komanda vairāku eksperimentu sērijā mēģināja “pārpakot” zelta nanoklasterus, tādējādi padarot tos pievilcīgākus baktērijām un mazāk kaitīgus cilvēka organismam. Vēstīts, ka gūtie rezultāti esot pietiekami iepriecinoši.

I

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka zelts nekādā gadījumā nevar būt pietiekami efektīvs un acīmredzams līdzeklis mikrobu likvidēšanai, taču, izrādās, samazināts līdz sīkam nanoizmēru putekļu stāvoklim, šis smagais dārgmetāls tomēr ir spējīgs tiem vismaz ļoti būtiski kaitēt. Ielipinot zeltu divās molekulās ar kontrastējošiem elektrostatiskā lipīguma līmeņiem, pētniekiem izdevās izveidot tādu daļiņu, kas spēj caursist daudzu izplatītu un pietiekami bieži sastopamu bakterioloģisko patogēnu aizsardzību, nenodarot nekādu kaitējumu apkārt esošajiem organisma audiem.

Viens no veidiem, kādā zelta nanodaļiņas spēj sekmīgi tikt galā ar šo uzdevumu, ir dažādu ķīmisko reakciju maksimāli efektīva sadarbība, kā rezultātā izdalās skābekļa paveidi, kas ir spējīgi bojāt DNS. Savukārt kāds cits paņēmiens saistīts ar šūnu membrānu bojāšanu, rezultātā padarot tās ievērojami ievainojamākas dažādām toksiskajām vielām, piemēram, antibiotikām. Tāpat tās pietiekami lielā efektivitātes pakāpē ir spējīgas uzņemt lāzera gaismu, uzsildot un pat faktiski vārda vistiešākajā nozīmē uzcepot tuvāko apkārt esošo vidi. Diemžēl tādi ērti paņēmieni attīrīšanai no infekcijas ne gluži vienmēr spēj atšķirt baktērijas no saimnieka, tāpēc bieži vien pakļauj cilvēka paša šūnas dažādiem ar zelta nanodaļiņu terapiju saistītiem riskiem.