Izmantojot dažādas modernas pētnieciskās metodes, piemēram, ekstremālo rādītāju statistikas, izdzīvot spējas analīzes un ilgdzīvotāju mirstības rādītāju kombināciju, pētniekiem izdevies gūt itin mierinošu secinājumu: to cilvēku, kuri sasnieguši iespējami lielāku vecumu, kopējā skaita pieaugums pārliecinoši ved uz to, lai jau šajā simtgadē kāds indivīds iespētu pārspēt oficiāli fiksēto Žannas Kalmanas sasniegto ilgdzīvošanas rekordu, nodzīvojot pat, iespējams, 130 gadus. Tiesa, šīs izredzes gan novērtētas ar koeficientu viens pret miljonu, taču tas katrā ziņā neesot pilnībā neiespējami.

Francūziete Kalmana piedzima 1875. un nomira 1997. gadā, un viņas mūža ilgums bijis precīzi 122 gadi un 164 dienas. Bet, arī neskatoties uz to, ka šis unikālais gadījums ir apstiprināts pilnībā oficiāli, daudziem tas tomēr raisa noteiktu neuzticību. Pausts, ka Kalmana tomēr nomirusi krietni agrāk, bet viņas meita sākusi pati sevi uzdot par veco māti. Taču tās joprojām paliek tikai runas, kas nav apstiprinātas ne ar ko pārliecinošu un neapšaubāmu.

Tostarp šveiciešu un zviedru pētnieku apvienotā komanda paudusi uzskatu, ka jau šajā simtgadē atsevišķi cilvēki spēs nodzīvot arī 130 un pat vēl vairāk gadu. Proti, tādi jau ir piedzimuši un sen dzīvo mūsu vidū. Un cilvēka dzīves ilguma galējās robežas joprojām paliek kā ļoti iecienīta diskusiju tēma zinātnes aprindās. Viena daļa apgalvo, ka cilvēks potenciāli ir spējīgs nodzīvot līdz 150 gadiem, citi, savukārt, pauž, ka vispār nemaz nepastāv nekādas tādas galējās mūža ilguma robežas. Piemēram, ASV Vašingtonas universitātes pētnieki, izmantojot statiskās modelēšanas metodi, nesen noskaidrojuši: iespējamība, ka līdz 2100. gadam daudzi cilvēki būs spējuši nodzīvot vismaz līdz 126 gadu vecumam, esot vērtējama ar... 89 procentiem!