Šveices pilsētas Lozannas Federālā tehnoloģiju institūta līdzstrādnieks Enriko Amiko, kurš ikdienā darbojas šā institūta medicīnisko attēlu apstrādes laboratorijā un neiroprotezēšanas centrā, nācis klajā ar paziņojumu, ka spējis noteikt tās smadzeņu aktivitātes pazīmes, kuras var atstāt cilvēka smadzeņu nospiedumu, kas gluži tāpat kā visparastākais pirkstu nospiedums ir absolūti unikāls un neatkārtojams.

I

Amiko vēstījis, ka šim pētījumam veltījis vismaz piecus gadus, nenogurstoši nopūloties gan dienās, gan naktīs. Un šajos savos cilvēka smadzeņu pētījumos viņš atklājis, ka katram cilvēkam ne tikai ir savs unikālais smadzeņu nospiedums, bet tas laika gaitā mēdz vēl arī pastāvīgi mainīties. Amiko vēstījis plašsaziņas līdzekļiem: “Savos pētījumos cenšos izprast smadzeņu tīklus un saites, jo sevišķi tās, kas savieno dažādus apgabalus, par savu galveno uzdevumu uzskatot iespējami labāku visas šīs uzbūves izprašanu.”

Piebilsts, ka Amiko kopā ar vairākiem kolēģiem to visu veic, izmantojot magnētiskās rezonanses tomogrāfiju, kas mērī smadzeņu aktivitāti noteiktā laika periodā. Apņēmīgie šveiciešu pētnieki apstrādā attēlus nolūkā izveidot grafikus krāsainas matricas veidā, kas summē eksperimenta dalībnieka smadzeņu aktivitāti. Var piebilst, ka šis modelēšanas veids zinātnes aprindās labi pazīstams kā tā dēvētā tīklu neirozinātne jeb smadzeņu konektomika.

Amiko paskaidrojis: “Visa pētniekiem nepieciešamā informācija atrodas šajos grafikos, kas pazīstami arī kā “smadzeņu funkcionālās konektomas”. Tātad konektomas ir smadzeņu neironu tīkli, kas informē pētniekus par to, ko eksperimenta dalībnieki darījuši magnētiskās rezonanses tomogrāfijas laikā. Piemēram, vai viņi tajā laikā atpūtās vai arī risināja kaut kādus citus uzdevumus. Mūsu konektomas mainās atkarībā no tā, kāda ir notiekošā darbība un kuras smadzeņu daļas tajā iesaistītas un izmantotas.”