Nav grūti iedomāties, ka simtiem miljonu gadu laikā mūsu planētas veidols vairākkārt būtiski mainījies: viss ierastais pazuda, un radās jauni kalni, uzpeldēja jaunas salas, dalījās kontinenti. Tas neizbēgami ietekmēja floru, faunu, kopumā visu klimatu. Mūsdienu zinātnieki noskaidrojuši, ka allaž mainījies arī gaisa un atmosfēras sastāvs: bija tādi laiki, kad skābekļa procentuālais daudzums bija augstāks, nekā ir mūsdienās, un tas sekmēja gigantisma attīstīšanos...

Vispirms uz Zemes dzīvoja milzīgi kukaiņi – tarakāni, spāres, dažādas vaboles, un visi vairākus metrus lieli. Izauga gigantiski lieli koki, arī dinozauri sākotnēji izcēlās ar kolosāliem gabarītiem, bet vēlāk skābekļa daudzuma samazināšanās un minerālu izsīkšanas iespaidā iesākās krass sarukšanas process. To visu allaž pavadīja regulāras klimata un kopīgās ainavas izmaiņas. Tā dēvētā silūra (mezozoja ēras trešais periods) hipotēze izvirza pieņēmumu par to, ka vēl krietni pirms cilvēka uzrašanās, proti, pirms vairākiem simtiem miljonu gadu, uz Zemes jau bijusi kāda viena vai pat vairākas pietiekami attīstītas civilizācijas. Šeit jāpiebilst, ka gluži teorētiski ar saprātu var būt apveltīti gan reptiļi, gan zivis, gan tostarp arī kukaiņi. Itin nemaz nav obligāti, lai kaut kas izskatītos tieši kā cilvēks...