Par šo pasauli, tās uzbūvi un potenciāli sagaidāmo nākotni vēl ir daudz neskaidrību un līdz galam neizzinātu pamatpozīciju. Lai arī oficiālā zinātne apgalvo, ka galvenajos vilcienos jeb fundamentālajos aspektos par to viss zināms, mūsdienās daudzi pētnieki aizvien vairāk sāk izvirzīt dažādas gluži nopietnas papildu hipotēzes, kuras vēl gluži nesen šķita piederīgas tikai fantastikai. Viens no tādiem jautājumiem ir pat gaužām skarbs...

Šis jautājums jau krietni sen vairs nav nekas īpaši oriģināls, proti: vai mēs patiešām dzīvojam kādā īpašā datorsimulācijā? Cilvēki aizvien uzstājīgāk cenšas rast atbildi, un patiešām ir daudz dažādu gluži zinātnisku teoriju vai vismaz centienu rast puslīdz zinātnisku skaidrojumu dažādiem pieņēmumiem par to, ka visa mums pazīstamā dzīve patiesībā varētu būt tikai efektīga ilūzija. Katrā ziņā zinātnieki, filozofi un lielā mērā arī praktiski visa mūsdienu populārā kultūra turpina apspriest un nepārejoši briedināt šīs idejas. Tāpēc šajā materiālā piemeklēti pieci intriģējošākie fakti, kas uztur spēkā teoriju par to, ka mūsu realitāte patiesībā ir “tikai” ļoti komplicēta un sarežģīta datorsimulācija. Jeb tā pati matrica.

Hologrāfiskais Visums: realitāte vai ilūzija?

Virkne fiziķu pauduši uzskatu, ka patiesībā Visums varētu būt hologramma: viss, ko mēs redzam, sajūtam un uzskatām esošu trīs dimensijās, faktiski varētu būt iekodēts divu dimensiju informācijā kosmosa nomalē. Ko tas īsti nozīmē? Jaunākie pētījumi saistībā ar kosmisko mikroviļņu fonu – tas ir reliktais starojums, kas saglabājies pēc Lielā Sprādziena, – apliecinājuši, ka pietiekami lielu daļu dažādu likumsakarību ir krietni vien vieglāk izskaidrot, ja pieņem, ka realitāte veidota no divu dimensiju datiem. Tas tiešā veidā ved uz izpratni par to, ka mūs ieskaujošā pasaule tomēr varētu būt tikai mākslīga projekcija.