Kafijas dzimtene ir Etiopija, jo kafijas koks, no kura augļiem pagatavo šo dzērienu, sākotnēji auga tikai šīs valsts ziemeļu reģionā Kafā. Vēlāk tas izplatījās arī uz kaimiņu apgabaliem, tādējādi izveidojot īstenu nacionālo dzērienu. Viena no versijām pauž, ka sākotnēji kafijas augļus lietoja zaļā veidā un tikai laika gaitā radusies tradīcija no tiem izlobīt graudus (pupiņas), no kuriem sāka pagatavot attiecīgu novārījumu.

Etiopijas pirmsākums

Ir gana daudz leģendu par kafijas koka tonizējošo īpašību atklāšanu, taču vispopulārākā no tām pauž, ka kāds etiopiešu lopu gans novērojis kazas, kas regulāri grauzušas kāda koka lapas un augļus, un no tā dzīvnieki kļuvuši aktīvāki. Tad gans izlēmis pats nogaršot šos augļus, un tādā veidā uzmundrinošais efekts kļuva zināms cilvēcei.

Mūsdienās Etiopija nav uzskatāma par pasaules vadošo kafijas ražotāju, taču ļoti rūpīgi sargā savas šā dzēriena pagatavošanas tradīcijas: pārdošanā galvenokārt ir tikai zaļie graudi, kurus katra ģimene grauzdē pirms katras dzēriena pagatavošanas, pēc kā ar piestu visu rūpīgi samīca un tad uzvāra tradicionālajā keramikas krūkā, ko dēvē par džebene. Lai sasniegtu maksimāli piesātinātu garšu un aromātu, dzērienu uzvāra pēc kārtas vairākas reizes, tad salej porcelāna tasēs un pasniedz kopā ar... popkornu. Pašai kafijai bieži pievieno arī cukuru, sāli, krējumu, pienu vai dažādas garšvielas. Lietošanas laikā turpat līdzās var arī kūpināt mirres, sandalu un citas smaržvielas, kas lieliski papildina dzēriena aromātiskumu.