Laika gaitā atsevišķi mati uz ķermeņa iemantoja īpašu nozīmi un sāka pildīt gluži noteiktas funkcijas.

Mati ir visu zīdītāju raksturīga īpašība. Zīdītāji tātad ir siltasiņu dzīvnieki, kas savus jaundzimušos baro ar pienu, kuru izstrādā viņu pašu organismi. Mati var iemantot ļoti savdabīgu formu un augt visnotaļ savdabīgās vietās. Arī pasaulē mūsdienās vislielākajam zīdītājam valim ap milzīgo muti aug savdabīgi nelieli rugāji. Savukārt gluži kā žiletes asās dzeloņcūkas adatas būtībā arī ir mati, tikai šajā gadījumā ļoti cieti.

Kāpēc mati aug tieši uz galvas

Reptiļiem, kas uz Zemes radušies agrāk par siltasiņu zīdītājiem, nebija matu un nav arī vēl joprojām. Tāpēc, šķiet, interesants ir jautājums: kāpēc reptiļiem to nav, savukārt zīdītājiem ir? Zinātnieki uzskata, ka pirmie ar matiem apaugušie dzīvnieki kādas nenoskaidrotas mutācijas iespaidā piedzimuši gluži nejauši, spējuši izdzīvot un vēlāk jau radījuši pēctečus, kas arī bija ar matiem.

Neskaitāmu paaudžu laikā šie mati sevi parādījuši “no labākās puses”, palīdzot to īpašniekiem izdzīvot. Mati ir gluži kā dabisks ķermeņa apģērbs. Aukstā klimatā tie palīdz siltasiņu dzīvniekiem organismā noturēt siltumu aptuveni 37 Celsija grādu līmenī. Karstā klimatā smalkā vilnas kārta, piemēram, šimpanzēm, aizsargā tos no svelmējošajiem saules stariem. Tādējādi apspalvojuma klātie dzīvnieki ir spējīgi uzmeklēt barību gan aukstajos, gan karstajos rajonos, kas tiem piešķir priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kuri neriskē pamest siltos rajonus. Tie, kas evolūcijas procesā iemantojuši īpaši biezu vilnu, piemēram, lāči un vilki, lieliski jūtas arī īpaši aukstajos ziemeļu apgabalos, ieņemot tur atsevišķu ekoloģisko nišu.