Uz Zemes pētniekiem esot zināmi vismaz 5000 dažādu minerālu. Aplūkojot planētas garozā visizplatītākās vielas, pirmajā acumirklī tas liksies mazliet garlaicīgs ķīmisko elementu daudzveidība nešķitīs īpaši liela, burtiski tikai daži desmiti. 

Tomēr atsevišķi minerāli, kurus veido vienu un to pašu elementu komplekts un pat vēl vairāk – viens un tas pats daudzums vienu un to pašu elementu, var izrādīties pilnībā atšķirīgi. Līdz pat tam, ka viens no minerāliem, piemēram, merilīts, kura sastāvā ietilpst tikai kalcijs, skābeklis un fosfors (gluži ķīmiski tas ir kalcija fosfāts), var pat vispār neeksistēt uz Zemes. Vismaz tā pētnieki uzskatīja vēl līdz pat gluži nesenam laikam.

Merilīts ir viena no bezūdens kalcija fosfāta minerālu formām. Atkarībā no veidošanās apstākļiem, galvenokārt spiediena un temperatūras, vielas kristāliskais režģis, kas tad arī ir tas, ar ko savstarpēji atšķiras dažādi minerāli, var būt atšķirīgs. Tiem, kam kristālķīmija šķiet kaut kas pilnībā nesaprotams un varbūt pat baiss, pētnieki piedāvā iedomāties, ka iemīļotajai automašīnai patvaļīgi izmainīta forma tā, ka no hečbeka tā pārtapusi vispirms universālā, bet vēl pēc mirkļa jau minivenā un tā tālāk.