"Pētot komētas, pētnieki cenšas uzzināt vairāk par Visuma un Zemes izcelsmi, kā arī ūdens veidošanās mehānismiem uz komētām un Saules sistēmā," tā par savu darbu saka Ventspils Augstskolas lektore un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētniece Karina Šķirmante. "Komētas optisko frekvenču diapazonā mēdz būt tik spilgtas, ka dažkārt pat nevajag teleskopus, lai tās novērotu: tās ir redzamas ar neapbruņotu aci. Taču mēs komētas novērojam radio frekvenču diapazonā. Tātad uztveram nevis to, kas redzams ar aci, bet to, ko komēta izstaro konkrētā – 1,6 gigahercu – frekvenču diapazonā."

No kā sastāv komētas, ja tās mēdz būt tik spožas? Pētniece skaidro, ka komētas veido ledus, ieži, gāzes un putekļi un, tām pietuvojoties Saulei, tiek aktivizēts hidroksilradikāļa (OH) māzeris (veidojums komētas struktūrā), kura novērošanu veic VSRC pētnieki, izmantojot Irbenes radioteleskopa RT-32 1,6 GHz uztvērēju. Komētu OH māzeru starojuma plūsmas blīvums radio frekvenču diapazonā ir ļoti vājš, tādēļ komētu detektēšanai (uztveršanai) nepieciešams izmantot precīzas novērojumu kalibrācijas metodes, kā arī iegūto novērojumu datu apstrādē nepieciešams izmantot sarežģītas signālu apstrādes metodes un augstas veiktspējas skaitļošanas resursus jeb HPC serverus.

Ar "netīra" ledus bumbu viducī

Skaidrojot vienkāršākā valodā, kā notiek pētījumi, K. Šķirmante stāsta, ka komētu kodolā ir "netīra" ledus bumba, kas satur putekļus, amonjaku, metānu un oglekļa oksīdu. Kad komēta pietuvojas Saulei, komētas iekšienē esošais ledus sāk tvaikot un tvaikošanas procesā izmestās molekulas rada šo starojumu. Tāpēc, jo tuvāk komēta pietuvojas Saulei, jo spēcīgāks OH starojums veidojas. Ar VSRC radioteleskopu RT-32 pētnieki cenšas uztvert komētas starojumu.

Vienlaikus: nav tā, ka visas komētas ir spožas, ir arī tādas, kuru starojums ir ļoti vājš.