2012. gadā Eiropas Kodolpētījumu organizācija CERN apstiprināja faktu, ka pētniekiem izdevies konstatēt Higsa bozonu – elementārdaļiņu, kuras eksistēšana teorētiski apstiprināta jau 60. gados. Bozona atklāšana kļuva par aizvadītās desmitgades grandiozāko atklājumu, un, pateicoties tam, fizikas elementārdaļiņu Standarta modelis iemantoja savu patlabanējo veidolu, savukārt pētnieki guva iespēju izpētīt ar bozonu saistīto lauku starojumus, kas dod masu citām daļiņām.

Taču kopš Higsa bozona atklāšanas pagājuši jau desmit gadi, un fizikas jomā šajā laikā vairs nav noticis neviens cits nozīmīguma ziņā pielīdzināms notikums. Protams, veikta virkne būtisku atklājumu, piemēram, reģistrēti gravitācijas viļņi, izmērīta W–bozona masa, izpētīta mionu uzvedība magnētiskajā laukā, atklāta virkne jaunu elementārdaļiņu un tamlīdzīgi, taču – neviens no šiem atklājumiem grandiozuma aspektā nav pat salīdzināms ar Higsa bozona atklāšanu.

Pētnieki pauduši, ka nevajadzētu kļūt pārlieku pesimistiskiem. Tieši patlaban tapšanas stadijā ir pietiekami liels daudzums aizraujošu eksperimentu, kuru rezultāti varētu nodrošināt “kvantu lēcienu” saistībā ar cilvēces izpratni par Visuma darbību subatomārajā līmenī. Saistībā ar to nesen zinātniskā publikācijā savu viedokli paudis ASV pētnieks no Čikāgas universitātes Maikls Tērners, kura pamata darbības joma ir teorētiskā kosmoloģija. Lūk, dažas viņa prognozes par to, ko no zinātnes sagaidīt tuvākajā laikā.