Antarktīda nav vienkārši pasaules pamalē esošs sniega un ledus tuksnesis. Tā drīzāk ir gigantiska laika kapsula, kas sevī glabā mūsu planētas galvenos noslēpumus, kuru vecums, iespējams, mērāms pat neskaitāmos miljonos gadu. Bet kāpēc mūsdienās tik ļoti cenšas noklusēt tos atradumus, kas šajā kontinentā jau veikti?

Daudzi gluži noteikti būs pamanījuši, ka ikreiz pēc tā, kad pētnieki šajā ledus valstībā veikuši kārtējo unikālo atradumu, plašākai sabiedrībai informāciju par to pasniedz strikti dozētā apmērā, izvairīgi un fragmentāri, dažkārt tā acumirklī pazūd no publiskās telpas. Un tad nobriest jautājums: kāpēc gan 12 valstu militārās bāzes (un tieši militārās, ne jau zinātniski pētnieciskās) izvietotas tieši tur, kur, kā šķiet, bez sniega un ledus nekā nav?

Šajā materiālā pacentīsimies aplūkot piecus, iespējams, galvenos faktus par to, kas atrodams zem Antarktīdas ledus, mēģinot vienlaikus arī saprast, kāpēc šī informācija ne gluži vienmēr nokļūst līdz plašākai sabiedrībai. Runa būs par zemledus ezeriem, kas var sevī glabāt mūsdienu zinātnei vēl nepazīstamas dzīvības formas, par senajām dabas ainavām, kas varētu būt spējīgas ievērojami pārrakstīt patlaban spēkā esošo Zemes vēstures versiju, par dīvainām magnētiskajām anomālijām, kas turpina iedzīt strupceļā fiziķus, par klimatiskajiem datiem, kurus politiķi kategoriski nemaz nevēlas apspriest, kā arī par ģeoloģiskajām bagātībām, par kurām jau tieši tagad sākusies klusa, bet pietiekami skarba pasaules patlaban ekonomiski varenāko lielvalstu sāncensība.