...vietējie iedzīvotāji aplēja cūkas ar degšķidrumu, kura pamatā bija nafta, tad aizdedzināja nelaimīgos dzīvniekus un dzina virzienā uz ienaidnieka kaujas ziloņu ierindu.

Cilvēces pastāvēšanas vēsturē dzīvnieki ir ļoti sekmīgi piejaucēti un izmantoti kā lielisks papildinājums cilvēka vajadzību apmierināšanai. Un runa ir arī par ne īpaši cēlām padarīšanām. Piemēram, ziloņi bija vieni no pirmajiem dzīvniekiem, kurus cilvēki speciāli apmācīja sūtīšanai reālā kaujā, un to tā arī dēvēja – par ziloņkopību. Tāpat kaujas nolūkos izmantoti suņi, zirgi, lāči, kamieļi, baloži un pat bites, turklāt to iedarbībai allaž piemita izcili cietsirdīgs efekts. Bet, izrādās, senie romieši izmantojuši arī speciālas kaujas cūkas, kuras nosūtīja cīņā pret... kaujas ziloņiem.

Romiešu taktiskais manevrs ar kaujas cūkām

Par kaujas ziloņiem romiešu vēsturnieks Plīnijs Vecākais savulaik teicis: “Ziloņi ārkārtīgi baidās no cūku kviekšanas.” Interesanti, vai ne?

Noskaidrots, ka cūkas kā īpašs kaujas ierocis rakstiskajos avotos sāka parādīties aptuveni kopš 240. gada pirms mūsu ēras. Dažos no šiem vēstījumiem pausts par to, ka romiešu leģioni efektīvi izmantojuši pret ziloņiem pēkšņi brīvībā palaisto cūku spalgo kviekšanu vai arī tās dzīvas piekarinot pie aplenkto cietokšņu sienām. Drīz vien noskaidrojās, ka šo dzīvnieku kviekšana allaž piespiež ziloņus pagriezties un mukt prom.

To savos darbos apstiprinājis arī romiešu autors un retorikas pasniedzējs Aelijans, kurš apgalvojis, ka romieši šo stratēģiju izmantojuši jau 275. gadā pirms mūsu ēras kaujā pie Beneventumas. Aelijans rakstījis: “Zilonis izjūt milzīgas šausmas, ieraugot ragainu aunu vai dzirdot cūku kviekšanu. Dzirdēts, ka tieši ar šo dzīvnieku palīdzību likts panikā bēgt Epīrijas Pirra ziloņu armijai, kā rezultātā romieši izcīnīja brašu uzvaru.”