Centrālamerikas pamatiedzīvotāju indiāņu maiju civilizācija ievērojama ar savām pārsteidzoši dziļajām zināšanām astronomijā un matemātikā, tās pārstāvji sastādīja apbrīnojami precīzus kalendārus un veica detalizētus debesu notikumu pierakstus. Viens no slavenākajiem saglabātajiem maiju dokumentiem ir tā dēvētais Drēzdenes kodekss, kas sevī satur aptumsumu paredzēšanas tabulu, un tā aptver kopumā 505 Mēness mēnešus.

Ilgu laiku pētnieki nekādi nespēja pilnībā izskaidrot šīs tabulas iekšējo struktūru un mehānismu, kas maijiem ļāva gadsimtiem ilgi saglabāt tās precizitāti. Bija spēkā pieņēmums, ka tabulas garums saistīts tikai ar aptumsumu cikliem. Bet jaunākā pētījuma autori uzskata, ka ir apgāzuši šo ideju, nākot klajā ar papildu detaļām saistībā ar maiju astronomisko metožu izpratni. Šajā gadījumā pētnieki ar matemātiskās modelēšanas un statistisko metožu izmantošanu apliecināja, ka tabulas garums 405 Mēness mēneši jeb 11 960 dienas nav izvēlēts gluži nejauši. Šis laika nogrieznis teju vai ideāli sakrīt ar 46 cikliem 260 dienu maiju svētajā kalendārā. Savukārt aptumsumu paredzēšanas modelis izauga tieši no Mēness fāzu izsekošanas un dažādu kalendāru harmonizācijas.