Lodveida zibens kā krietni vien biedējoša un mistiska parādība cilvēcei zināma jau sen, taču pētniekiem tā arī nav izdevies atminēt tās uzrašanās noslēpumu. Nesen austrāliešu pētnieku grupa piedāvāja kārtējo versiju, paužot uzskatu, ka atminējums meklējams mūsdienu ēku logu stiklos. Savukārt austriešu pētnieki piedāvā dziļāk parakņāties pašiem savā iztēlē.

Manipulācijas ar elektriski lādētām daļiņām

Protams, kārtējā negaisa laikā visbiežāk novērojamie lodveida zibeņi uzrodas ne jau tikai tiešā logu tuvumā, bet gan faktiski jebkurā citā vietā, ieskaitot laukus un pat jūras klajumus. Taču austrāliešu pētnieki šajā gadījumā savu uzmanību galvenokārt bija koncentrējuši tieši uz “mājas” gadījumiem. Vadošais pētnieks Džons Louks apstiprinājis, ka pēc tā, kad atmosfērā notikusi elektriskā dzirksteļu izlāde (“parastā” līnijveida zibens trieciens), gaisā allaž saglabājas ļoti liels daudzums negatīvi un pozitīvi lādētu daļiņu. Parasti tās acumirklī spēj rekombinēties, taču tās daļiņas, kurām nav paveicies un pietrūcis pāra veidotāja, cauri dažādiem vadošiem materiāliem dodas zemes virzienā.

Tostarp novērots, ka atsevišķi joni mēdz uzkrāties arī uz nevadošo materiālu virsmas. Un tāds materiāls ir arī stikls. Saistībā ar to, ka zibens izlāde notiek laukā, elektriskie lādiņi uzkrājas uz logu stiklu ārējās puses, bet pēc tā, savācoties pietiekami lielā daudzumā, joni izveido elektrisko lauku, kas izkļūst cauri stiklam. Tādējādi brīvie elektroni stikla iekšējā pusē iedarbojas uz telpā esošā gaisa molekulām, kas savukārt izstaro savus elektronus un fotonus, kuri tad beigās arī noformējas mirgojošajā lodē.